Laipni lūgti!
Talsu novada Ģibuļu pagastā

SPĀRES BAZNĪCAS VĒSTURE

Spāres luterāņu baznīca ir Valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Tā atrodas 24 km attālumā no Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas malā.

Viena no mūsu dzimtenes īpatnākām baznīcām ir Spāres jeb Spārnes baznīca, kā to senāk sauca, jo konstrukcijas ziņā tā ir visai dīvaina. Tās cēlējs ir meklējis jaunus ceļus baznīcas celtniecībā, atmetot parasto baznīcas iekārtu.Šī baznīca ir izņēmums starp Kurzemes baroka stila baznīcām, jo šī reģiona dievnamu lielākajai daļai ir raksturīgs garenvirziena plānojums, kas ietver visus tradicionālos viduslaiku sakrālās arhitektūras pamatelementus ar kora, draudzes telpām un torni. Spāres baznīcaatšķiras ar savu vizuālo tēlu, tā ir centriska astoņstūru "šķērsbaznīca" bez torņa, altāris un kancele izvietoti patreiz pretī ieejai, bet sākotnēji ieeja bijusi sānu sienā.

Attēls no Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera vizitācijas

Spāres baznīcu no mūra licis celt Spāres dzimtkungs Georgs Fišers 1658. gadā. Baznīca ir iegarens astoņstūris, un galvenā ieeja atrodas nevis, kā tas mēdz parasti būt, baznīcas vienā galā, bet sānos, un pretējā pusē atrodas altāŗis. Pie galvenās ieejas nav priekšnama. Altāra pusē ir maza, šķiet vēlākā laikā izdarīta, piebūve – ģērbkambaris, kas pēc savas konstrukcijas nebūt nav saskaņots ar pašas baznīcas stilu. Kancele atrodas pa kreisi no altāra un atvirzīta no sienas uz baznīcas vidu.

Baznīcai nav torņa,bet dārza vārtu staba vietā ir katrā pusē viens koka tornis, kur labajā tornī ievietots zvans, kuru kara laikā aizveda, bet kas atpakaļ nav dabūts. Logu ailas sedz barokam raksturīgās loka arkas. Ļoti vienkāršs vēlā baroka stila altāris, provinciālā veidojumā, ir līdzīgs Stendes baznīcas altārim, tikai Stendē altāris ir baroka stila ziedu laiku (no18. gs. beigām) jaukākais piemineklis visā Talsu apriņķī.

Gleznu " Krustā sistais" darinājis O. Herners 1867. gadā. Ērģeles būvētas 1865. gadā, Liepājas ērģeļbūvētājs Karls Pauls Otto Hermanis. Ērģelēm bijuši 6 reģistri. Pēc otrā pasaules kara Spāres baznīca tika slēgta un izpostīta, bojā gāja arī ērģeles, ir palicis vienīgi ērģeļu balkons. Visai reti trīs stikla kroņlukturi esot kādas vietējās stikla fabrikas dāvana, arī ieturēta baroka stilā. Šiem kroņlukturiem ir vēsturiska vērtība.

Foto no A. Rozenbergas prsonīgā arhīva

Tāpat vērtīga ir alvas kristījamā bļoda no 1696. gada ar iezīmēm: "F:W:V:D:H:M:H:V:D:B".


Sēdvietas ierīkotas baznīcas galos, kreisā pusē- sieviešiem, labā pusē – vīriešiem, ar skatu diametrālā virzienā. Sēdvietu skaits – 200.

Tagadējā mūra ēka celta 1747. gadā celta par Medzes un Spāres muižas īpašnieka kapteiņa Georga Kristofa fon Rādena un viņa sievas Luīzes Šarlotes, dzimušas fon der Osten-Sakenas, līdzekļiem.

Ēka ir celta bez torņa (caur kuru vēsturiskajās baznīcu ēkās tika nodrošināta vēdināšana). Tāpēc krusteniski (uz visām pusēm) izvietotie logi un durvis, un to regulāra atvēršana nodrošināja labu Spāres baznīcas vēdināšanu.Baznīcā bija arī kapenes (ir ziņas par tur apbedītajiem muižniekiem), kapenēm bija nodrošināta vēdināšana. Tolaik sakristejas piebūve atradās uz austrumiem, uz mūsdienu lielceļa Rīga – Ventspils pusi, toreiz uz kapu ( tāpēc ir arī vārtos kapu zvani) un muižas pusi. Draudze ienāca baznīcā no mūsdienu dzelzceļa līnijas puses.

1926. gadā baznīca lietošanai slēgta, jo atzīta par nedrošu (VKPAI arhīvā ir saglabājies procesu aprakstošs dokuments).

Tika lemts par jauna ģērbkambara būvniecību, vecā nojaukšanu, tad jumta atjaunošanu dakstiņu vietā uzliekot cinkoto skārdu, veco durvju aizmūrēšanu, jauno izlaušanu, priekštelpas grīdas izveidi ar cementa klonu, baznīcas iekārtas un balkona vietas izmaiņām (to pārlikšanu citās vietās, veicot attiecīgas izmaiņas) u.c. Iespējams, šo pārbūvju laikā (vai agrāk) ir aizbērts pagrabs,t.i. bijušās baznīcas kapenes. Būvdarbi un pārveidojumi, pieņemot izpildītājus uz mazāksolīšanas pamata, tika pabeigti līdz 1928.g.,celtne atkārtoti iesvētīta.

Attēls no A. Rozenbergas personīgā arhīva

1933. gada aprīlī Spāres baznīca ar iebūvēto iekārtu tika ierakstīta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Otrā pasaules kara laikā baznīca bombardēta, griestos bijis bumbas radīts bojājums. Padomju laikā baznīca bija slēgta, izdemolēta, tajā bija ierīkota kolhoza kartupeļu noliktava.

Foto no portāla www.zudusilatvija.lv

Draudze atjaunota 1988. gadā.Baznīcas ēkas remonti notika lielā mērā ar Čikāgas latviešu draudzes atbalstu. Jauna pagaidu iekārta izgatavota 1992.-1993.g. pēc1920.-to gadu pārveidojumu parauga. un gadu vēlāk baznīcā atkal atsākušies dievkalpojumi.Alfrēds Mertens izgatavojis skaistu kokā veidotu altāri un kanceli. Baznīcu grezno oriģinālā altārglezna un centrālā lustra (atgrieztas atpakaļ no Rundāles pils), divas mazākās lustrasiegādātas pēdējos gados.

1993.gadā 3. oktobrī, Pļaujas svētkos, Spāres draudze un ieinteresētie no tuvākas un tālākas apkārtnes pulcējās atjaunotajā baznīcā tās 335.pastāvēšanas gadadienā. Spārenieki bija lepni un ar pamatotu pašcieņu varēja uzņemt no Rīgas atbraukušo arhibīskapu Jāni Vanagu, kurš vadīja dievkalpojumu, iesvētīja restaurēto altāri un kanceli.

Spāres draudze ir bijusi senos laikos patstāvīga ar savu mācītājmuižu, un to ir apkalpojuši šādi mācītāji:

1. Melchiors Mende - ap 1658. g.

2. Mathias Reks (Reck) - 1706. - 1712. g.

3. Kristofers Vilhelms Karstens - 1712. - 1716. g.

4. Bernhards Vilhelms Bīnemanis - 1726 - 1731. g.

5. Pēteris Pauli - 1732. - 1747. g.

6. No 1747. - 1927. g. Spāres draudzi apkalpo Stendes mācītāji

7. 1928.g. Spāres draudze nošķīrās par sevi, mācītjs no Ventspils- Dr. T.Grīnbergs

8. Imants Paegleskalns - 1988. - 1998.g.

10. Raēla- Railvija Rozīte -1998. - 2014.g.

11. Ainārs Kostanda - 2014.g.-

2014.gada 4. aprīlī Spāres baznīcā sāk kalpot mācītājs Ainārs Kostanda un tiek izveidota jauna pagaidu valde.

Novērtējot baznīcas stāvokli pagaidu valde nolēma, ka vajadzētu rakstī projektus un piesaistīt Eiropas un valsts līdzekļus, lai baznīcu restaurētu. 2014. gada maijā Kultūras ministrijā tika iesniegts projekts " Grīdasun pamatu atjaunošana". Diemžēl šis projekts naudas trūkuma dēļ tika noraidīts.

2014. gada 6. novembrī piedalījāmies VKKF projekta konkursā ar projektu " Ērģeles Spāres baznīcai", projekts tika atbalstīts un piešķirta nauda ērģeļu uzstādīšanai.

2015. gada marta sākumā VKPAI atkārtoti iesniedzām pieteikumu kultūras pieminekļu glābšanas programmai grīdas un pamatu atjaunošanai.