Laipni lūgti!
Talsu novada Ģibuļu pagastā

Telpu noma

Pastendes kultūras nams iznomā telpas-

Mazā zāle - 5.00 EUR stundā (70.8 m2) un foajē (65.3 m2)

Izstāžu zāle – 3.00 EUR stundā (38.9 m2)

Lielā zāle sanāksmēm un semināriem – 15.00 EUR stundā (281.1 m2) un foajē (194.2 m2)

Lielā zāle izklaides pasākumiem – 20.00 EUR stundā (281.1 m2), foajē (194.2 m2) un skatuve (186.8 m2)

Lielā zāle izklaides pasākumiem – 25.00 EUR stundā (281.1 m2), foajē (194.2 m2), skatuve (186.8 m2), virtuve (10.3 m2), aktieru telpa (10.7 m2) un gaitenis (25.2 m2),

Cenas norādītas neieskaitot PVN, pamatojoties uz Talsu novada domes lēmumu Nr.391 no 28.08.2014.

Pastandes kultūras nams

PASTENDES KULTŪRAS NAMA VĒSTURE


Pastendes kultūras nams atklāts 1979.gada 29.decembrī. Pastendes kultūras nama darbu vadījušas:

No 1979. līdz 1986.INESE VECMANE

No 1987. līdz 1991.GAIDA KRŪZE

No 1992.JOLANTA OZOLA

Talsu rajona kolhozs Draudzība uzcēla jaunu administratīvo ēku, kurā zem viena jumta atradās kolhoza kantoris, pasts, Ģibuļu pagasta ciema padome ar laulību zāli un kultūras nams.

Kolhozs "Draudzība" bija spēcīga kolektīvā saimniecība, un par savu goda lietu uzskatīja finansiāli atbalstīt kultūras norises. Kultūras namu finansēja ciema padome, kolhozs un arodbiedrība. Tas kopā deva pietiekami lielus finanšu līdzekļus, lai varētu labi iekārtot telpas, ierīkot labu tehnisko nodrošinājumu, iegādāties tērpus kolektīviem, instrumentus muzikantiem, traukus saviesīgiem vakariem. Kolhoza vadība lepojās ar spēcīgo pašdarbības kolektīvu saimi, kas bieži koncertēja kolhoznieku sarīkojumos, un skatēs startēja zem kolhoza karoga. Kultūras nams strādāja zem diviem karogiem un saucās divos vārdos – kolhoza "Draudzība" kultūras nams un Pastendes kultūras nams, kā kuru reizi vajadzēja. Ja tika pārstāvēta ciema padome tad vienā vārdā, ja kolhozs, tad otrā.

Plašās telpas deva iespēju dibināt jaunus kolektīvus. Blakus jau esošajiem jauniešu deju kolektīvam (dibināts 1948.gadā), vokālajam ansamblim (dibināts 1977.gadā), estrādes orķestrim (1976.-1987.), pūtēju orķestrim (1974.-1994.), bērnu deju kolektīvam (dibināts 1977.gadā), vecākāspaaudzes deju kolektīvam (1977.-2008.), jauktajam korim (1978.-2006.), diskotēkai (1979.-1994.)veidojāsjauni kolektīvi. Darbību uzsāka skolēnu foto pulciņš (1983.-1990.), lauku kapela (1985.-2008.), vīru vokālais ansamblis (1985.-2008), vidējās paaudzes deju kolektīvs (1983.). Sadarbībā ar Pastendes pamatskolu darbu uzsāka skolēnu deju kolektīvu trīs grupas, dramatiskais pulciņš un vokālais ansamblis. Pulciņa vadītājus lielā apmērā finansēja kolhozs. Kolhozs arī finansēja kultūras nama metodiķi un piemaksāja pie algas kultūras nama direktorei.

Kultūras nama štatu sarakstā bija direktore, mākslinieciskās daļas vadītāja, instruktore, divi mākslinieki, saimniecības daļas vadītāja, elektriķis, divas apkopējas, trīs nakts dežuranti un, protams, kolektīvu vadītāji.

Kultūras nama darbinieki rīkoja dažādus nozaru svētkus, kuri kļuva par tradīcijām. Tā katru gadu notika Traktoristu balles, palīgnozares svētki "Ziedu balle", Celtnieku vakari, Šoferu balles, Ražas svētki, Apsējības svētki, pirmā Pļaujas diena ar svinīgu kombainieru pavadīšanu un pirmā vāla pļaušanu, Kartupeļu balles u.c. Kolhozs apmaksāja viesu mākslinieku priekšnesumus. Sadarbībā ar ciema padomi tika rīkoti Pilngadības svētki un Bērnības svētki, kuros kolhozs gādāja bagātīgas dāvanas.

Ļoti nozīmīgs vēsturisks pagrieziens notika 1992.gadā, kad tika likvidēti kolhozi. Aktuāls kļuva jautājums par inventāra tālāko likteni. Sākās privatizācija, un daudzi cerēja lēti par pajām iegūt daļu kultūras nama inventāra. Pateicoties gudriem, tālredzīgiem kolhoza speciālistiem, tika sagatavots priekšlikums par atteikšanos no neliela daudzuma paju, lai saglabātu visas materiālās vērtības un neprivatizētu kultūras nama inventāru. Kolhoznieku kopsapulcē lielākais vairums kolhoznieku nobalsoja par šo priekšlikumu, lai kultūras nams turpinātu savu darbu un strādātu visu iedzīvotāju labā. Sākās jauns posms Pastendes kultūras nama dzīvē. Nu jau tikai zem Ģibuļu ciemakaroga.

Lai arī finansiālais stāvoklis kļuva krietni smagāks, tomēr tika saglabāti lielākais vairums mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu. Finansiāli neiespējami bija uzturēt pūtēju orķestri. Kolhoza "Draudzība" pūtēju orķestris kļuva par pamatu pūtēju orķestrim "Talsi".

Tika meklētas jaunas darba formas, sāka attīstīties interešu klubu darbība. Kultūras namā tika iekārtota izstāžu zāle. Aizsākās sadarbība ar Talsu mākslas skolu un Talsu novada muzeju. Pilnveidojās sadarbība ar Pastendes pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi "Ķipars", nevalstiskajām organizācijām.

Darbību uzsāka bērnu zīmēšanas studija "Saulīte" (dibināta 1997.), pusaudžu klubs "Mini Disc" (1998.-2008.), senioru vokālais ansamblis "Irbenājs"(dibināts 2000.), pensionāru klubs "Irbenājs" (dibināts 2000.), skolēnu teātra sports (2006.-2010.), Pastendes amatierteātris (dibināts 2009.), Tautas lietišķās mākslas kolektīvs "Kurši" (dibināts 2009.), vidājās paaudzes deju kolektīvs "Dzalksti" (dibināts 2014.).

1997.gadā iesākās sadarbība ar Brāmsnes komūnu Dānijā. Sadarbības koordināciju uzņēmās Pastendes kultūras nams Jolanta Ozolas vadībā. Turpmāko gadu laikā realizēti ļoti apjomīgi projekti, kuros iesaistīti skolēni, jaunieši, pieaugušie, seniori. Projekti notikuši dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem, pedagogiem, pašvaldības darbiniekiem. 2000.gadā atjaunota sadarbība ar Orisāres pagastu Sāres novadā Igaunijā un uzsākta regulāra kultūras programmuapmaiņa ar Orisāres kultūras nama kolektīviem.

Apmaiņas projektos Dānjā un Igaunijā piedalījušies vairāk kā 300 Ģibuļu pagasta iedzīvotāji.

Pēc reģionālās reformas Dānijā un Latvijā no 2013.gada sadarbības līgumu turpina uzturēt Talsu novada pašvaldība un Lejres komūna Dānijā. Sadarbība ar Orisāri turpinās Pastendes un Orisāres ietvaros.

Šobrīd Pastendes kultūras nams ir Talsu novada pašvaldības Ģibuļu pagasta pārvaldes struktūrvienība. Kultūras nama štatu sarakstā ir vadītāja, trīs apkopējas un 0,5 slodzes skaņu operators. Amatiermākslas kolektīvu vadītājiem ir terminētie darba līgumi.